Cidonijas ir ļoti sena kultūra, kuru cilvēks pazīst jau vairāk nekā četrus tūkstošus gadu. Par cidoniju dzimteni tiek uzskatīts Kaukāzs, no kurienes tās izplatījās uz Vidusāziju un Irānas ziemeļiem.
Virkne zinātnieku uzskata, ka cidonija iegājusi vēsturē gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – tai bijusi strīdus ābola loma, kad grieķu dievietes centušās noskaidrot, kura ir visskaistākā.
Samtainajam, citrondzeltenajam bumbierim vai ābolam līdzīgajam auglim ir smalks, patīkams aromāts. Toties mīkstums ir stipri vien paciets un muti savelkošs, tāpēc augļus nekad neēd svaigā veidā.
Lasi arī: Soda veselībai: Katrai sievietei jāzina šie 11 triki, ko var izdarīt ar sodas palīdzību
Cidonijas augļos ir ļoti daudz veselībai vērtīgu vielu: glikoze, fruktoze (kas sevišķi svarīgi diabētiķiem), saharoze, virkne vitamīnu: B1, B2, PP, C, E, karotīns, daudz minerālvielu (kalcijs, kālijs, magnijs, kobalts, varš, dzelzs, fosfors). Jau Avicenna rakstījis, ka ārstniecībai izmanto auga sēklas, lapas, mizu un augļus. Savukārt Vidusāzijas dziednieki atklājuši, ka auga saldās šķirnes ļoti pozitīvi iedarbojas uz psihi. Ieelpojot augļu aromātu, uzlabojas garastāvoklis, nostiprinās imunitāte, mazinās sliktas dūšas sajūta.
Starp citu, ceptus augļus organisms vieglāk sagremo, bet saldinātas cidonijas mazāk savelk muti.
Uzmanību! Cidonijas augļus nav ieteicams lietot enterīta un enterokolīta, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas saasināšanās gadījumā.
Kam vēl noder cidonijas? Uzziniet nākamajā lapā!
